Fotogrāfijas, līgumi, rēķini, projektu faili; mūsdienās gandrīz viss vērtīgais glabājas digitāli. Tomēr lielākajā daļā māju un mazo biroju šie dati eksistē tikai vienā eksemplārā, uz viena diska, kas agri vai vēlu pārstās darboties. 3-2-1 rezerves kopiju stratēģija ir vienkāršs, gadu desmitiem pārbaudīts veids, kā panākt, lai neviena atsevišķa kļūme (ne diska bojājums, ne vīruss, ne zādzība, ne ugunsgrēks) nespētu atņemt jums svarīgāko.

Kā darbojas 3-2-1 princips?

Nosaukumā ietvertie skaitļi apzīmē trīs prasības, kas jāizpilda vienlaikus:

  • Trīs datu eksemplāri. Oriģināls, ar kuru strādājat ikdienā, un vismaz divas rezerves kopijas. Ja viens eksemplārs pazūd vai sabojājas, paliek vēl divi neatkarīgi avoti.
  • Divi dažādi datu nesēji. Kopijas nedrīkst atrasties uz vienas fiziskas ierīces. Datora disks kopā ar NAS ierīci vai ārējo disku ir pareizs pāris; divas mapes uz viena diska nav nekāda aizsardzība.
  • Viena kopija citā vietā. Vismaz vienam eksemplāram jāatrodas ārpus jūsu mājām vai biroja (mākonī, citā ēkā vai seifā). Tikai tā dati pārdzīvo notikumus, kas skar visu telpu uzreiz.

Šī kombinācija nav nejauša: vairāki eksemplāri sedz tehnikas atteices un cilvēku kļūdas, dažādi nesēji (vienas tehnoloģijas sistēmiskas problēmas), bet attālinātā kopija (ugunsgrēkus, plūdus, zādzības un izspiedējvīrusus, kas šifrē visu tīklā sasniedzamo).

No kādiem riskiem šī pieeja pasargā?

Cietie diski ir nolietojuma detaļas (jautājums nav, vai tie sabojāsies, bet kad). SSD diski mēdz atteikt pēkšņi, bez brīdinājuma pazīmēm. Klēpjdatorus nozog un pazaudē, bet visbiežākais datu zuduma iemesls joprojām ir pats lietotājs: izdzēsta mape, pārrakstīts dokuments, formatēts nepareizais disks. Atsevišķa kategorija ir izspiedējvīrusi, kas apzināti meklē pievienotos rezerves diskus un tīkla mapes, lai šifrētu arī tās. Pret katru no šiem scenārijiem palīdz cits stratēģijas elements, un tieši tāpēc nepieciešami visi trīs.

Pirmais solis: apziniet un sakārtojiet savus datus

Pirms iegādāties jebkādu tehniku, noskaidrojiet, kas īsti jāaizsargā. Izejiet cauri datoram un telefonam: dokumenti, foto arhīvs, e-pasta eksporti, grāmatvedības dati, paroles pārvaldnieka rezerves fails. Savāciet visu neaizvietojamo vienā pārskatāmā mapju struktūrā. Jo skaidrāka struktūra, jo vieglāk pārbaudīt, vai rezerves kopijā nekas netrūkst, un jo mazāk vietas kopijas aizņems, jo sistēmas failus un programmas kopēt nevajag (tās var uzstādīt no jauna).

Otrais solis: lokālā kopija ikdienai

Otrais eksemplārs ir jūsu ātrā palīdzība (no tā atjaunosiet nejauši izdzēstu failu vai visu saturu pēc datora nomaiņas). Te ir divi pārbaudīti ceļi.

NAS (ērtākais variants vairākiem datoriem)

NAS datu krātuves pieslēdzas mājas vai biroja tīklam un automātiski savāc kopijas no visiem datoriem pēc grafika. Modeļi ar diviem diskiem turpina darboties arī tad, ja viens disks atsakās, bet failu versiju vēsture ļauj atgriezties pie vakardienas stāvokļa, ja šodien kaut kas nogājis greizi. Turklāt NAS naktīs var pats nosūtīt šifrētu kopiju uz mākoni, aizpildot arī trešo stratēģijas prasību. ITworkshop klāstā atradīsiet gan kompaktus mājas modeļus, gan jaudīgākus risinājumus birojam.

Vienkāršākais ceļš: ārējais disks

Vienam datoram pietiek ar regulāru kopiju uz ārējo disku (ārējie HDD un SSD diski ir lētākais veids, kā iegūt otro eksemplāru). Būtiski disku pēc kopēšanas atvienot: pastāvīgi pieslēgts disks vīrusam ir tikpat sasniedzams kā pats dators. Stacionāra datora īpašnieki var uzstādīt arī papildu iekšējo cieto disku tikai kopijām (tas ir ērti ikdienai, taču neaizstāj kopiju ārpus mājas, jo atrodas tajā pašā korpusā).

Trešais solis: kopija ārpus mājas vai biroja

Attālinātajai kopijai ir divi praktiski risinājumi, un tos var arī apvienot. Pirmais (automātiska šifrēta dublēšana uz mākoņkrātuvi): tā strādā bez jūsu līdzdalības un vienmēr ir aktuāla; izvēlieties pakalpojumu ar failu versijām, lai kompromitēts konts nenozīmētu zaudētu vēsturi. Otrais (divi maināmi šifrēti diski, no kuriem viens vienmēr glabājas citā adresē): pie radiem, biroja seifā vai bankas glabātavā. Reizi nedēļā vai mēnesī diskus samaina vietām. Uzņēmumiem ieteicams abus ceļus kopā: mākonis ikdienai, fiziskais disks kā pēdējā aizsardzības līnija, ko neviens tiešsaistes uzbrucējs nevar aizsniegt.

Automatizācija: kopijas, kas veidojas pašas

Manuāla kopēšana beidzas vienādi (ar aizmirstību). Tāpēc katram slānim jādarbojas pēc grafika: aktīvie darba faili dublējas reizi stundā vai nepārtraukti, pilnais datu apjoms (reizi dienā uz lokālo ierīci), attālinātā kopija atjaunojas naktīs. Obligāti ieslēdziet versiju saglabāšanu, nevis tikai spoguļkopiju: spogulis uzticīgi pārraksta labos failus ar bojātajiem, kamēr versijas ļauj atkāpties uz brīdi pirms problēmas. Un iestatiet paziņojumus par neizdevušos kopēšanu (klusām mirusi rezerves sistēma ir bīstamāka par neesošu, jo rada drošības ilūziju).

Cik šāda aizsardzība izmaksā?

Mājas lietotājam pilnvērtīga shēma sākas ar vienu ārējo disku un nelielu ikmēneša maksu par mākoņkrātuvi (kopsummā tas ir mazāk, nekā daudzi tērē telefona aizsardzības stikliem un vāciņiem). Mazam birojam ar NAS ierīci, diviem diskiem un mākoņa abonementu jārēķinās ar dažu simtu eiro sākotnējo ieguldījumu. Salīdzinājumam pietiek ar vienu jautājumu: cik izmaksātu nedēļa darba bez klientu datiem, rēķiniem un līgumiem?

Gada apkopes kalendārs

  • Katru mēnesi: pārskatiet kopēšanas žurnālus un pārliecinieties, ka visi uzdevumi beidzas veiksmīgi un brīvās vietas pietiek.
  • Reizi ceturksnī: atjaunojiet dažus nejauši izvēlētus failus uz citu mapi un pārbaudiet, vai tie atveras korekti.
  • Divreiz gadā: apskatiet disku veselības rādītājus un nomainiet ierīces, kas sāk uzrādīt kļūdas.
  • Reizi gadā: izmēģiniet pilnu atjaunošanu (visu svarīgāko mapju atgriešanu uz rezerves datora) un pierakstiet, cik ilgs bija process.
Rezerves kopijas vērtību nosaka nevis diena, kad tā tika izveidota, bet diena, kad no tās izdodas visu atjaunot.

Biežāk uzdotie jautājumi

SSD vai HDD (kas piemērotāks rezerves kopijām)?

Lielam arhīvam izdevīgāks ir klasiskais HDD: vairāk vietas par mazāku cenu, un regulārai kopēšanai ātrums nav izšķirošs. SSD ir vieglāks un izturīgāks pret kritieniem, tāpēc labi der kopijai, ko bieži nēsājat līdzi. Ideālā shēmā abi papildina viens otru (HDD arhīvam, SSD mobilajai kopijai).

Kā rīkoties ar ļoti lielu video vai foto arhīvu?

Sadaliet datus divās grupās: aktīvie projekti dublējas katru dienu, bet pabeigtais arhīvs (reizi mēnesī vai pēc katra papildinājuma). Arhīvam pietiek ar diviem lieliem diskiem, no kuriem viens glabājas citā vietā; tā izmaksas paliek saprātīgas arī pie vairākiem terabaitiem.

Vai reti lietotam datoram arī vajag rezerves kopijas?

Vajag, ja uz tā ir kaut viens neaizvietojams fails. Retāk lietotas ierīces mēdz būt pat riskantākas: novecojusi sistēma, sen nepārbaudīts disks un neviens nepamana problēmu, līdz ir par vēlu. Pieslēdziet arī šo datoru kopējai kopiju shēmai kaut reizi nedēļā.

Vai divi diski vienā datorā izpilda divu nesēju prasību?

Formāli tie ir divi nesēji, bet praktiski (viena riska zona): kopīgs barošanas bloks, viens pārsprieguma vilnis, viena zādzība vai viens šifrējošs vīruss skar abus vienlaikus. Uzskatiet iekšējo otro disku par ērtu pirmo rezerves līmeni un noteikti papildiniet to ar kopiju ārpus datora un ārpus telpām.

Kā droši glabāt šifrēšanas paroles?

Paroles un atkopšanas atslēgas glabājiet atsevišķi no pašām kopijām: paroļu pārvaldniekā un vienā izdrukātā eksemplārā slēgtā vietā. Sliktākais scenārijs ir ideāli šifrēta rezerves kopija, kuru pēc gada neviens vairs nevar atvērt, jo parole bija pierakstīta tikai tajā pašā datorā, kas nupat sabojājās.